Semana Liberdade Imprensa

Conselho de Imprensa Komemora Loron Mundiál Liberdade Imprensa ho Marsa

Conselho de Imprensa Komemora Loron Mundiál Liberdade Imprensa ho Marsa

Organizasaun mídia sira ne’ebé mak hamutuk ho Conselho de Imprensa mak hanesan AJTL, TLPU, Sentru GRACE, Sentru SMI, CANOX, estudante komunikasaun sosiál UNTL no UNITAL, partesipantes Treinamentu Jornalizmu Kompriénsivu nomós órgaun no meiu komunikasaun sosiál sira.

Iha Marsa ne’e mós akompaña direitamente hosi seniór jornalista ne’ebé uluk mós halo kobertura ba situasaun Timor-Portugues nian ba mundu, Adelino Gomes.

Objektivu hosi marsa ne’e mós atu fo hanoin hikas fali ba entidade Estadu nian atu fo fila espasu avenida ne’ebé uluk Governu fo ona hodi tau naran ba Avenida liberdade Imprensa, maibé ikus mai hakotu fali hosi Kuluhun to’o Bekora Terminal nian muda fali naran avenida seluk nian.

Prezidente Conselho de Imprensa de Timor-Leste (CI), Virgílio da Silva Guterres, hafoin akompaña marsa ne’e to’o iha Bernadino Guterres nia mate fatin, konsege esplika ba partisipante marsa sira kona-ba kronolojia mate hosi Bernadino nian, kronolojia hanesan mós Prezidente CI hato’o iha fatin mate, jornalista Sanders Robert nian.

Responsavel maximu CI iha nia deskursu hafoin to’o iha Plaka Liberdade Imprensa iha Terminal Becora, hateten durante ne’e Conselho de Imprensa simu ona keisa balun hosi Públiku no Instituisaun Estadu nian kona-ba Violénsia, ameasa, no diskriminasaun hasoru jornalista sira bainhira hala’o kobertura iha terenu, no aktu violasaun, ameasa, no diskriminasaun ne’e barak liu mai hosi Instituisaun Estadu nian mak komete.

“Iha parte seluk mós, públiku no Instituisaun Estadu mós hato’o keisa kona-ba produtu jornalístiku kanál mídia sira ne’ebé tuir sira viola Kode étika jornalístika no prinsípiu universál Jornalista nian. Nune’e mós faktu no dadus foun iha inísiu 2019 hatudu katak, pesoál balun bandu jornalista balun atu espresa sira nia hanoin no pensamentu kona-ba asuntu sira relasiona ho interese públiku nian”, dehan Prezidente CI.

Tuir Virgílio da Silva Guterres, intervensaun polítika iha Redasaun RTTL, iha Janeiru tinan ne’e nu’udar forma ameasa seluk iha kontestu Liberdade Imprensa no Liberdade Espresaun iha país ida ne’e, tamba jornalista sira la ho livre ejerse sira nia papél.

Nia dehan, Conselho de Imprensa rejista mós desijaun Ministériu Negosiu Estrangeirus no Kooperasaun (MNEC) ne’ebé hapara distibuisaun jornál Independente nian ne’ebé nu’udar mós aktu ida ne’ebé tuir ami nia hare hanesan aktu ida konteida ka sensura ba informasaun.

Nia mós hatutan aktu pessoal balun hosi Maluk PNTL nian hodi hadau ekipamentu Jornalista Timor-Post iha tinan 2018 nu’udar mós forma ameasa ida ba liberdade jornalista nian iha país demokrátiku.

“Bazeia ba faktu sira ne’e Conselho de Imprensa nu’udar orgaun reguladór ba Meius Komunikasaun sosiál sira iha Timor-Leste tuir artigu 44/1/CS/5/2014,  ne’ebé fo kompeténsia ba Conselho de Imprensa hodi fo nia suprevizaun ba orgaun komunikasaun sosiál ba serbisu jornalista iha Timor-Leste”, nia dehan.

Tamba ne’e katak Prezidente CI, Conselho de Imprensa hakarak hato’o nia pojisaun iha loron importante ida ne’e mak kondena maka’as atu violénsia, ameasa, no diskriminasaun hasoru jornalista sira bainhira hala’o sira nia serbisu iha kampu, tamba ida ne’e nu’udar hahalok at ne’ebé la kontribui ba prosesu demokrasia ka Liberdade Imprensa iha país demokrátiku ida ne’e.

“Kondena maka’as atu intervensaun ba redasaun meius de komunikasaun sosiál nian liu liu intervensaun polítika, liu liu intervensau polítika ba redasaun RTTL nian, tamba hahalok ida ne’e ameasa dadaun independénsia editoriál mídia nian nu’udar hatur iha lei Komunikasaun sosiál. Kondena mós hahalok MNEC nian ne’ebé boikota ka hapara distribuisaun jornál Independente nian tamba ida ne’e nu’udar hahalok ida la kontribui ba ejisténsia mídia Liberdade Imprensa no demokrasia iha rai laran”, nia hato’o.

Conselho de Imprensa husu ba públiku no autoridade seguransa no entidade estadu nian hotu hotu atu respeita meius komunikasaun sosiál sira nia serbisu hodi kontribuisaun ba prosesu hametin demokrasia no garante boa governasaun iha rai laran.

“Husu ba Governu liu liu Ministériu sira  atu fo espasu livre ba jornalista sira atu asesu informasaun hotu-hotu ne’ebé iha ligasaun ho serbisu públiku nian, nune’e kanál mídia sira bele transmiti informasaun sira ne’ebé balansu no kredivel ba sidadaun Timor-Leste tomak, husu mós ba polítiku sira liu liu asesór mídia públiku nian atu labele halo intervesaun liu liu ba sala redasaun iha kanál mídia nian nune’e sira bele livremente hala’o sira nia knaar”, nia afirma.

Husu ba Governu liu-liu Ministériu Reforma Lejislativa no Asuntu Parlamentár atu altera lei ne’ebé muda RTTL,EP hodi fo fali estatutu nu’udar servisu públiku Radiu Televizaun, nune’e garante nafatin mídia públiku ne’e iha independénsia editoriál no evita prosesu politijasaun RTTL iha futuru.

“Husu ba Jornalista no meius komunikasaun hotu hotu atu obdese ba prinsípiu universál Jornalízmu no kódigu étika jornalístika nian hodi tane as interese públiku nian no tenki brani hodi hato’o lia loos. Nune’e mós husu ba Asosiasaun sira hanesan AJTL, TLPU, no Sindikatu Jornalista Timor-Leste (SJTL), atu tau matan nafatin ba nia membru sira no fo apoiu treinamentu nafatin atu garante jornalízmu iha rai laran”, nia dehan.

Iha fatin hanesan, reprezentante Asosiasaun sira (AJTL, TLPU, SJTL), Antonio Cesar Mali, iha nia diskursu dehan vítima la’ós de’it iha tempu okupasaun maibé hahú antes no depois de referéndum durante prezensa ONU iha Timor-Leste ho nune’e iha Komemorasaun Loron Liberdade Imprensa iha 2000  Jornalista sira hala’o kolókiu ida hodi hanoin hikas Jornalista sira ne’ebé mate ba rai ida ne’e.

Hafoin kolókiu ida ne’e lansa Plaka Liberdade Imprensa nian iha rotunda antigu Merkadu Munisipal Dili nian no kontinua to’o Terminal Becora hodi harii tan plaka ida hodi deklara katak avenida liberdade imprensa nian hahú hosi Rotunda Merkado Lama to’o Becora Terminal.

Maibé ikus mai iha tinan 10 resin nia laran komunidade, no intituisaun privadu, no relijiaun sira uja tiha ona ba sira nia diresaun privadu no servisu nian.

“tamba ne’e ami sira ne’ebé iha Asosiasaun Jornalista sira, Jornalista sira hotu, antigus jornalistas, mídia no jovens estudante sira husu ba Administradór Munisípiu Dili, atu tau fila fali naran avenida Liberdade Imprensa hosi rotunda Francisco Xavier do Amaral mai to’o iha Ponte Benamau Becora”, dehan nian.

Sira mos husu ba Conselho de Imprensa, AJTL, TLPU, SJTL, atu hatutan sira nia ezijénsia ba órgaun Kompente hodi hare asuntu ne’e. (CI)