Apelu Prezidente Conselho de Imprensa ba Jornalista kona-ba Kobertura Covid-19

Apelu Prezidente Conselho de Imprensa ba Jornalista kona-ba Kobertura Covid-19

Atividade Hare nain: 5046

Loron di’ak ba maluk jornalista sira hotu, aproveita loron ida ne’e, Conselho de Imprensa hakarak fó hanoin fila-fali ba kolega jornalista sira kona-ba oinsá ita-nia kontribuisaun iha períodu difisil, períodu ne’ebé ita hotu buka atu kontribui ba oinsá atu hapara propagasaun virus Corona.

Uluk liu hakarak reitera Conselho de Imprensa ninia deklarasaun liuhosi konferénsia de imprensa ne’ebé Conselho de Imprensa halo iha 24 Marsu ba jornalista nomós konferénsia de imprensa Conselho de Imprensa ninian iha 2 Abril, ne’ebé Conselho de Imprensa fó hanoin ba Jornalista sira atu tau atensaun ba kode étika jornalista ninian bainhira hala’o kobertura kona-ba propagasaun virus corona ninian.

Conselho de Imprensa akompaña katak iha notísia barak sei nakonu ho fontes anónimas no depois fontes ne’ebé la hetan verifikasaun, notísia sira ne’ebé fontes la verifikadu bele kontribui ba aumenta públiku ninia pániku. Tanba ne’e, mídia tenke kontribui atu redúz públiku nia pániku liuhosi fó informasaun ida ne’ebé ho fontes verifikadu, klarifikasaun ba faktus sira nomós konfirmasaun ba fontes sira halo didi’ak.

Evita halo notísia ho títlu ida ne’ebé sensasionál ka alarmista katak jornalista hatama opiniaun iha títlu hodi hamosu públiku ninia pániku. 

Husu ba jornalista, períodu agora la’ós períodu atu kompete malu sé mak fó uluk liu notísia, lae, maibé sé maka bele kontribui di’ak liu ba prosesu atu hapara propagasaun virus corona, ne’e responsabildade ita hotu ninian.

Fó hanoin nafatin ba jornalista sira atu proteje-án hanesan sidadaun, hanesan ema ne’ebé vulnerável mós ba propagasaun ida ne’e, proteje-án nafatin, halo distánsiamentu sosiál iha kualker fatin, iha fatin konferénsia de imprensa, iha ne’ebé de’it, tenke halo distánsiamentu sosiál, tenke fase liman tuir medidas preventivas ne’ebé organizasaun kompetente sira fó sai.

Fó hanoin tan katak laiha importánsia ba jornalista sira atu identifika ema infetadu sira nia nasionalidade ka ninia identidade. Importante ba jornalista sira atu hatene, atu fó hatene ba públiku maka ema infetadu sira iha supervizaun Ministériu Saúde ninian ka iha ijolamentu. Tanba, ida ne’e kuandu konfirmadu, ita fó hatene ba públiku katak ameasa ba propagasaun ne’e laiha. 

Dala ida tan, hakarak fó hanoin ba jornalista sira katak tempu la’ós atu halo kompetisaun sé maka lais liu, maibé atu hatudu sé maka bele kontribui di’ak liu ba esforsu nasionál atu hapara virus corona ne’e. entaun, ita nia notísa nia konteudu edukativu, pedagójiku, atu hanorin ita nia públiku sira, atu fó hatene ba ita nia públiku sira kona-ba perigu husi moras ka virus corona ne’e, atu nune’e, ita nia públiku mós bele iha konsiénsia hodi haktuir medidas preventivas sira ne’ebé ita nia estadu fó sai ka órgaun kompetente fó sai. 

Husu ba jornalista sira hotuhotu atu tau atensaun bainhira halo transmisaun ba públiku kona-ba desizaun polítika ne’ebé Governu ka órgaun kompetente sira fó sai. Lee didi’ak konteudu hosi dekretu ka husi diploma Governu ne’ebé fó sai ne’e atu informa ba públiku mós labele iha interpretasaun ne’ebé oioin. 

Ha’u hanoin, ida ne’e maka Conselho de Imprensa hakarak fó hatene ba kolega jornalista sira. Dala ida tan, la’ós tempu atu kompete sé maka uluk liu maibé sé maka bele fó kontribuisaun di’ak liu.
Serbisu di’ak ba maluk sira hotu no kuidadu-án nafatin.