Atividade

Autoridade Munisípiu Díli Preokupa ho Profisionalizmu Jornalista sira nian

Autoridade Munisípiu Díli Preokupa ho Profisionalizmu Jornalista sira nian

Reprezentante Autoridade Lokál, Munisípiu Díli, preokupa tebes ho profisionalizmu jornalista sira nian tanba produtu balun ne’ebé publika iha mídia halo konfuzaun ba públiku ne’ebé asesu ba notísia sira.

Reprezentante Serbisu Agrikultura Munisípiu Díli, Vicente Sanvhes Soares, hatete publikasaun iha jornál sira dala barak halo konfuzaun, tanba uza liafuan sira ba loos mai loos de’it.

“Ha’u hakarak ko’alia kona-ba jornál, dala balun sira hakerek iha ne’ebá halo ema konfuzaun, dala barak sira halo konfuzaun sira la hatene katak ida ne’e bele provoka situasaun,”  lamenta Vicente.

Entretantu Adjuntu Autoridade Munisípiu Dili, José F. X Smith, hatete dala balun jornalista ba halo tiha entrevista iha fatin ida maibé bainhira hakerek notísia no publika fali fatin seluk ne’ebé la hanesan ho fatin ba entrevista.
“Iha jornalista balun dala ruma temi foti kaju ne’e foti notísia iha fatin balun maibé  sira temi fatin ne’e la hanesan fatin ne’ebé sira ba. Ezemplu sira ba Lahane Oriental, maibé sira temi fali lahane osidental,” Adjuntu ne’e dehan.

José F. X Smith mós lamenta tebes ho pronunsiasaun lian portuges ne’ebé aprezentadores sira aprezenta iha rádiu no televizaun ne’ebé halo konfuzaun ba públiku tanba pronúnsia ka la hakerek tuir estrutura fraze nune’e lakon nia sentidu.

Xefe Suku Fatuhada, Marcelino Soares, husu ba Conselho de Imprensa de Timor-Leste (CI), katak prejensa jornalista ne’e atu kontribui ka atu hamosu dezentendimentu ka inimigu entre órgaun ida ho órgaun seluk.

“Koordenasaun maka di’ak ka atu hamonu maka di’ak, ida ne’ebé maka di’ak liu ba ita atu bele serbisu hamutuk. Mídia ne’e hanesan atu habelar no hatutan informasoens dezenvolvimentu saida de’it iha rai laran no rai liur ba komunidade sira,” dehan Xefe Suku Fatuhada.

Hatán ba kestaun sira ne’e, Diretora Ezekutiva CI, Ana Teresa Sequiera, hatete kuandu publikasaun ruma ne’ebé laloos maka públiku iha direitu atu halo direitu retifikasaun atu nune’e mídia sira bele halo loos fali eru sira ne’e.

“Kona-ba informasaun sira ne’ebé la kompletu, temi naran laloos, hosi ita boot sira nia parte bele halo retifikasaun ba mídia para ami bele hadi’a,” Diretora esplika.

Hatán kona-ba pronunsiasaun lian portuges la moos, Diretór argumenta katak kapasidade jornalista ka aprezentadores sira mesak ramata eskola sekundária de’it no jornalista barak mak eskola ho lian Indonézia tanba ne’e fó impaktu tebes ba asuntu refere.

DE mós esplika katak CI ho SECOMS no órgaun no meius komunikasaun sosiál sira serbisu hamutuk ho Instituto Camões hodi fasilita ona treinamentu ba jornalista sira kuaze atus rua (200).

Sosializasaun lei komunikasaun sosiál no regulamentu sira CI nian loke direitamente hosi Adjuntu Autoridade Munisipiu Dili no prezidente CI, iha ne’ebé hetan partisipasaun maximu hosi xefe suku no xefe Aldeia sira, inklui diretores liñas ministeriais munisípiu Dili ninian.