Atividade

Reprezentante Komunidade Oecusse Lamenta ho Serbisu Jornalista Balun

Reprezentante Komunidade Oecusse Lamenta ho Serbisu Jornalista Balun

Oecusse – Liuhosi Sosializasaun Lei Komunikasaun Sosiál (KomSos) no Regulamentu sira Conselho de Imprensa de Timor-Leste (CI), iha Rejiaun Autónoma Espesíal Oecusse Ambeno (REAO), reprezentante komunidade sira lamenta tebes ho serbisu jornalista balun.

Lamentasaun ne’e mai hosi Reprezentante Rádiu Komunidade Atoni Lifau, Alex Lelan iha sesaun husu no hatán, katak jornalista balun husu osan sigarru bainhira atu ba halo kobertura iha atividade sira ne’ebé komunidade sira maka organiza.
Nia dehan bainhira atu halo kobertura ba atividade ida maka jornalista husu sigaru, maka hamosu dúvida boot katak jornalista atu ba buka informasaun ka ba buka sigaru.

“Bainhira iha serimónia ruma, jornalista atu mosu ba ne’e susar tebtebes. Bainhira ami halo atividade ida no ami halo konvite ba jornalista sira maibé jornalista la mosu, depois ha’u husu ba kolega ne’e dehan konvite o fó ka lae.”

“Nia dehan konvite ha’u fó maibé sira dehan presiza sigaru. Ba ha’u mosu pergutas, jornalista ne’e presiza osan sigaru ka presiza informasaun,” Alex hato’o kestaun ne’e iha sesaun diskusaun bainhira delegasaun ida hosi CI hala’o sosializasaun Lei KomSos no regulamentu sira CI nian, iha salaun Administrasaun REAO, Tersa-Feira (24/10/2017).

Nia lamenta mós mídia balun hakerek uza linguajen ne’ebé ladun di’ak nune’e bele fó impaktu ba komunidade sira nia koñesimentu hodi hamosu interpretasaun oioin iha komunidade nia leet.

Iha fatin hanesan, reprezentante Serbisu Bombeiru REAO, José Cabral hatete jornalista sira halo kobertura ba misa ida iha Cobalima maibé fó sai fali labarik sira ne’ebé halimar Facebook iha misa laran.

Tuir nia katak Timor-Leste maioria %99 mesak ema Katólika tanba ne’e ho publikasaun refere bele estraga imajen estadu, estraga imajen igreja nian.
Nia parte triste tebes nu’udár ema Katólika bainhira hare publikasaun ne’e iha mídia. “Ha’u triste bainhira hare ba segredu estadu ne’e dignidade estadu ninian maske ne’e liga ho reliziaun, bainhira ita temi %99 Timor mesak katólika, ida ne’e maka ha’u tristi,”  José lamenta.

Nia husu esplikasaun hosi CI katak hahalok sira hanesan ne’e bele públika ka lae tanba liga ba segredu estadu no imajen igreja katólika nian.

Entretantu Komandante Eskuadra Sub-Rejiaun Pante Makasár, Adelaide da Rosa konfudi tebes ho artigu ida iha Lei KomSos katak taka dalan ba jornalista sira ka meiu komunikasaun sosiál sira konsidera hanesan krimi.

“Se karik iha eventu ruma ne’ebé maka ami ata rona orden katak taka ba públiku, konserteza ami ezekuta duni orden ida ne’e, ami taka ba públiku, entaun ne’e oinsá relasaun ho pontus ida ne’e,” Komandante Eskuadra, Adelaide husu ba CI atu esplika klean kona-ba preokupasaun refere.

Prezidente Interinu CI, Konsilleiru José Ximenes, rekoñese katak dala barak maka jornalista la marka prezensa iha atividade sira ne’ebé komunidade sira organiza.

José Ximenes esplika ba partisipante sira katak, situasaun real ohin loron maka mídia sira falta rekursu material, rekursu umanu, rekursu finanseiru hodi hala’o atividade jornalízmu ninian, tanba ne’e CI husu atu komunidade sira kontinua fó apoiu ba órgaun no meius komunikasaun sosiál iha Timor-Leste atu bele servi di’ak liutan públiku.

“Iha munisípiu hotu-hotu sira preokupa ho Rádiu Televizaun Timor-Leste ne’ebé sira konvida la ba, tantu iha Díli mós hanesan dalaruma instituisaun balun konvida sira aprezenta razaun oioin.”

“Ha’u hatene katak sira mós iha difikuldade rekursu umanu. Ema hotuhotu hakarak kobre sira nia atividade. Ultimamente ha’u hare komesa la’o di’ak ona,” Dehan prezidente Interinu CI, Konsilleiru José Ximenes.

Diretora Ezekutiva CI, Ana Teresa Sequeira esplika dala barak publikasaun sira la hanesan entre lian ho imajen. Notisia ida kobre ba misa ninian maibé imajen fó sai fali labarik sira halimar facebook iha misa laran, ne’e tuir loloos labele.

“Alin oan sira halimar facebook iha misa (Igreja) laran, loos duni ne’e ladun di’ak, estraga ita nia imajen. Kona-ba notísia nia ba atu halo kobertura ba misa, tuir loloos ninia atensaun ba asuntu ne’ebé nia ba kobre,” Diretora Ezekutiva CI, Ana Teresa Sequeira hatan ba lamentasaun ne’ebé hato’o hosi reprezentante sira iha sosializasaun refere.

Nia hatutan iha sorin seluk jornalista mós bele fó sai informasaun ne’e iha segmentu seluk hanesan iha programa edukasaun ka programa seluk ne’ebé iha televizaun ninian.

Hatan ba kestaun taka dalan ba jornalista sira, Diretora ezekutiva esplika Polisia iha kompeténsia tomak atu taka dalan ba sé de’it liga ho asuntu ruma ne’ebé konsidera segredu estadu nian.

Maibé iha artigu ida temi labele taka dalan ba jornalista ne’e ejije atu ema sé de’it atu labele taka dalan ba jornalista sira atu halo kobertura ba asuntu ne’ebé maka loos no liga ho interese povu nian ne’ebé iha ema ka grupu ida koko atu impede atividade jornalista nian.

Diretora dehan Polisia ho jornalista hala’o knaar hanesan ba interese povu no estadu nian. Dalabarak polisia ho jornalista maka sempre hasoru malu iha terenu, maka tenke iha komunikasaun ida di’ak hosi parte rua atu labele hamosu dezentendimentu ruma.

DE dehan jornalista iha liberdade maibé la’os liberdade totál. Liberdade jornalista nian kabe mós responsabilidade ne’ebé kesi ho lei komunikasaun sosiál no Kódigu Étika Jornalístika nu’udár matadalan.

Iha biban sosializasaun ne’e, reprezentante komunidade Oecusse rekomenda ba CI atu bele halo lei ida hodi limite ema uza mídia sosiál hanesan facebook. Iha parte seluk, rekomenda mós atu CI husu ba mídia sira bainhira hakerek notísia karik uja linguajen ida uniforme hanesan uja tetun versaun INL ne’ebé rekoñe iha konstituisaun RDTL.

Sosializasaun ne’e ramata iha REAO ne’ebé antes ne’e CI hala’o ona iha munisípiu 12 nomós liuhosi debate televizivu durante epizódiu haat (4). Partisipantes iha sosializasaun iha REAO hamutuk ema na’in 38, maihosi diretores liñas ministeriais, sosiedade sivil, PNTL, UPF nomós rádiu komunidade Atoni Lifau. (CI)