CI halo estudu komparativu iha Lisboa

CI halo estudu komparativu iha Lisboa

Atividade Hare nain: 1946

LISBOA - Conselho Imprensa (CI) Timor-Leste, foin lalais ne’e, halo estudu komparativu ida ba Lisboa-Portugal, hodi haree besik liu tan servisu entidades reguladores mídia sira nian iha Portugal.

Delegasaun CI ne’ebé halo vizita trabalho ne’e, kompostu husi Prezidenti CI, Virgilio da Silva Guterrres no membru nain 4 mak hanesan José Maria Ximenes, Hugo Maria Fernandes, Francisco Belo Simões da Costa, ho Diretóra Apoiu Jurídiku no Liberdadi Imprensa, Gina Maria Lopes da Cruz. 

Loron dahuluk estadia iha Lisboa, Segunda (31/10/2016), delegasaun CI halo inkontru ho Cassa de Moeda, nudar empreza Estatál Portugues nian. Empreza ne’e hala’o knar importante ba interese Estadu Portugues, tanba sai mahan ba imprime no biblioteka nasionál.         

Iha inkontru ne’e, CI hetan informasaun kle’an kona-ba lalaok servisu Cassa de Moeda ne’ebé halo imprime ba nesesidades Estadu ho mos mekanismu balun hanesan konserva livru sira importante, kona-ba istoria no lalaok dezenvolvimentu nasionál Portugues nian husi otas ba otas.

Cassa de Moeda nudar instituisaun ida ne’ebé defende no promove lian no kultura orijin Portugues nian. Tanba ne’e sira haree katak Timor-Leste nudar nasaun ida ne’ebé konsidera mos Lingua Português nudar Lian Ofisiál, presiza adopta dezenvolvimentu lingua Português ne’e, husi  pré-Eskolar to’o universitáriu.

Referensia lubuk ida maka CI bele kaer nudar ‘Mata Dalan’ hodi bele desemina polítika integradu atu defende Timor nia kultura, iha aspeitu dalen (lian). Iha mos hanoin konstritivu balun ne’ebé hato’o ba CI nudar órgaun regulador ba komunikasaun sosiál iha Timor-Leste hodi buka dalan atu loke komunikasaun ho Ministeriu Edukasaun TL para bele halo planu ‘Leitura Nasionál’.

CI konsidera sujestaun kmanek husi Cassa de Moeda ne’e, kontempla duni ho Timor oan sira nia situasaun no lalao’k. Hahu husi labarik to’o ferik-katuas, menus tebes atu lé livru.

“Ba Timor importante promove kultura no haklaken istoria, para sai inspirasaun no promove lian Tetum ho Português, inklui forma jovens intelectuias no kompositor sira.” hateten Duarte Azinheira, prezidenti Cassa de Moeda.

Perante sorumutu ne’e, Duarte Azinheira, mos kontaktu empreza privadu “PALAVRAS DITAS” atu bele koloka tempu halo inkontru intensive ho CI.

PALAVRAS DITAS ne’ebe lidera husi Nuno Azinheira, durante ne’e fó formasaun no kursu jornalismu avansadu ba jornalista sira Português nian.

Nuno Azinheira esplika katak, instituisaun ne’ebé nia lidera nudar instituisaun privada, professionál no autorizadu, forma ona jornalista barak, no hala’o ona sira nia knaar jornalismu nian iha mídia importante sira, iha Portugal, hanesan Radio no Televizaun Portugal (RTP), no Diariò da Notiçias.

PALAVRAS DITAS hatudu votande diak atu kolabora ho CI. Oinsa bele fasilita no fornese esbosu balun relasiona ho polítika CI nian, atu fó formasaun ba jornalista Timoroan.

Biban hanesan CI  halo vizita ba Comissão Certificasão Jornalistas (CCJ), hodi introdus ba malu kona-ba ididak nia servisu no ganha esperensia oinsa maka CCJ, atribui sertifikasaun ba jornalista sira Portugues nian.

CCJ ajusta sira nia manuál no prosedimentus professionál balun ba CI, atu uza hanesan referensia, wainhira CI hala’o knaar importante relasiona ho atribuisaun sertifikasaun ba jornalista,instituisaun mídia no asosiasaun mídia sira.

Iha Tersa (1/11/2016), delegasaun CI kontaktu Bispo Emeritos Diocese Dili, Mgr. Carlos Filipe Ximenes Belo, SDB, atu hasoru malu iha Cidade Porto.

Amu Bispo Carlos Filipe Ximenes Belo, haksolok tebes tanba bele hasoru malu ho delegasaun husi CI. Bispo fó oras 3 atu dada lia, CI aproveita hodi halo indrodusaun kona-ba servisu no kompeténsia CI nian. 

Dom Carlos sujere ba CI atu tau atensaun seriu ba formasaun no kapasitasaun jornalista Timoroan sira, liliu koñesementu ba notísia, análiza no reportajen invéstigativu. Tanba Amu Belo observa katak dezenvolvimentu mídia Timor nian, hakat dau-daun ba oin, maibe sei menus iha koñesementu lingua internasionál, no presiza mos uniforma lian Tetum iha públikasaun jornais.

Bispo Emeritos Diocese Dili ne’e sekunda ho inisiativa membru CI, Hugo Fernandes, ne’ebé fó idea atu estabelese asosiasaun eskritores Timoroan, nune’e bele akomula eskritores potensiál ne’ebé haksumik hela iha rai Timor-Leste no estranjeirus. 

Durante estadia iha Portugal, iha 2 Novembru, CI halo vizita kortejia ba Centro Protocolar de Fromação Profissional para Jornalistas, hodi hasoru malu ho Diretora CENJOR Deolinda Almeida no Helena Rodrigues da Silva, nudar responsavel Departementu Tekniku Dedagogico.

Iha Sorumutu ne’e, Prezidenti CI, Virgílio da Silva Guterres, introdus knaar no kompeténsia CI, inklui programa sira ne’ebé iha relasaun ba hakbiit koñesimentu jornalistas Timoroan sira.

CENJOR hatudu nia disponibilidade, sei apoiu CI iha parte formasaun ba jornalismu. Tanba CENJOR ho (SECOMS) Timor-Leste iha ona kooperasaun instituisionál antes hodi haruka jornalistas husi Radio no Televizaun Timor Leste no Agensia Notisiario Timor-Leste, ba tuir formasaun iha CENJOR. Delegasaun mos halo vizita ba fatin formasaun hodi hare direita fasilidades ne’ebé apropriadu atu fasilita formasaun jornalismu ho kualidade. Fasilidades hanesan aula kursu ba jornalista mídia imprime, radio, televizaun no online, kompletu ho materiál, inklui mini studio ba produsaun audio-visuál.

Delegasaun CI halo inkontru mos ho Sindicato dos Jornalistas Portugues, hodi esplora ideias no hetan esplikasaun, oinsa lalaok servisu Sindicato nian, bainhira atende jornalista nia  kazu no fó advokasia ba membru jornalista Sindikatu nian, ne’ebé hetan tratamentu la dignu husi empreza mídia sira.

Bainhira halo vizita ba Radio e Televisão de Portugal (RTP), hodi hasoru malu ho Diretór da Informação, Jose Antonio de Araujo, ho pesoal Relasoens Institusionais e Arquivo Public and International Affair RTP nian, Jose Lopes de Araujo, CI hetan mos oportunidade halo vizita ba auditoria no redasaun RTP, hodi haree direitamente servisu no atividade RTP nian. CI mos kontinua ho vizita meseu RTP, ne’ebé prezerva fasilidade no dokumentus hotu RTP nian, husi tinan 40 liu ba kotuk to’o agora.

RTP avansadu tebes, tanba dadaun ne’e funsionamentu RTP, to’o ona iha online, hanesan Youtube, smartphone, radio no televizaun. RTP iha komitmentu nafatin dezenvolve-an tuir nesesidades teknologia iha mundu digitalizasaun.

Ajenda ikus, Kinta (3/11/2016), CI halo inkontru ho Entidades Reguladora para a Comunicação Sosial (ERC), hodi koñese malu no buka hatene enkudramentu servisu ERC nian, para sai hanesan sasukat ida ba CI atu hala’o nia knar lor-loron. 

Prezensa delegasaun CI, simu ho orgulhu husi Prezidenti ERC, Carlos Magno ho nia membru sira, kompostu husi Marta Carvalho, Diretora do Departemento Juridico, Tania Soares Diretora do Departemento Analisa de Media, Celeste Grácio, Coordenadora da Unidade de Supervisāo, Carla Martins, Assesora do Ceonselho Regulador, Fatima Resede, Diretora Executiva, ho mos Vanda Cruz nudar Coordenadora da Unidade de Registos. 

Iha inkontru ne’e diretora divizaun ididak introdus sira nia servisus no kompetensias tuir atribuisaun no aplikasaun enkuadramentu husi ERC. Taka ho diskusaun klean entre CI ho ERC, atu kria kooperasoens institusionál ne’ebé sei introdus liu husi akordu kooperasaun iha futuru. ERC hatudu nia vontade no prontidaun atu servisu hamutuk ho CI ba dezenvolvimentu institusionál nian. CI